Fiziskās apsardzes pakalpojuma tirgus cenu veidošanās principi
Добавленный: 12.07.2013.

 

Fiziskās apsardzes pakalpojuma tirgus cenu veidošanās principi

 
Fiziskā apsardze ir izplatīts, tomēr dārgs, apsardzes pakalpojums. Tieši izmaksu dēļ mūsdienās to aizstāj pilnībā vai daļēji, ar tehniskajiem risinājumiem – signalizāciju, video novērošanu, piekļuves kontroli, u.c.
Tomēr ir uzņēmumi, iestādes, objekti, pasākumi, kuros bez fiziskas apsardzes darbinieka klātbūtnes ikdienā neiztikt.
Izvēloties fiziskās apsardzes pakalpojumu, pasūtītājs visbiežāk prasa norādīt pakalpojuma izmaksas – cenu par viena darbinieka darba stundu, un attiecīgi izmaksas mēnesī.
 
Fiziskās apsardzes izmaksas nosaka darbaspēka izmaksas – faktiski 80%-85% no pakalpojuma cenas ir darbinieka alga, likumā noteiktie nodokļi, atvaļinājuma uzkrājums. Vēl vidēji 10% veido formastērps, aprīkojums, apmācības, administrācija u.c. Attiecīgi, no klienta maksātās cenas vistiešākajā nozīmē ir atkarīgs darbinieka atalgojums, viņa motivācija.
Šodienas apsardzes tirgū Latvijā fiziskās apsardzes cenas grozās no 2.00 LVL līdz 3.00 LVL par stundu (neieskaitot PVN). Bruņotas apsardzes, steidzamas apsardzes un miesassargu pakalpojumi ir vēl dārgāki.

Taču pasūtītāja izvēle visbiežāk tiek izdarīta par labu zemākajai cenai – tātad zemāk atalgotam darbiniekam.

Tādēļ vēlamies pievērst uzmanību, kā objektīvi novērtēt zemās cenas piedāvājumus.
 

Vienīgais ticamais un sistematizētais apsardzes tirgus cenu mērītājs, ir valsts iepirkumi, par kuriem informācija ir brīvi pieejama. Un tieši valsts iepirkumi, kuros pamata prasība ir zemākā cena, arī veido nepamatotu priekšstatu par fiziskās apsardzes pakalpojuma lētumu un arī zemo kvalitāti.
 
Lai palīdzētu valsts un pašvaldību iestādēm objektīvi izvērtēt piedāvātās cenas pamatojumu, 2011. gadā Latvijas Drošības biznesa asociācija (LDBA) ir izstrādājusi ekonomiski pamatotu aprēķinu, par fiziskās apsardzes pakalpojuma izmaksām.
Izmaksas pamatotas ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, tajā skaitā Darba likumdošanas, nodokļu un citiem normatīviem aktiem.
Šādu izmaksu aprēķina tabulu valsts iestādēm ir ieteicis izmantot iepirkumu Uzraudzības birojs, un ievietojis šo informāciju pie metodiskiem materiāliem IUB interneta mājaslapā. Lielākā daļa valsts un pašvaldību uzņēmumu iepirkumos izmanto šos aprēķinus, un to kā pamatu var ieteikt izmantot arī privātajiem pasūtītājiem.

Saskaņā ar LDBA aprēķiniem, lai nodrošinātu apsardzes darbiniekam minimālo mēneša algu, kas 2012. gadā sastāda 200,00 LVL, apsardzes darbaspēja izmaksas diennakts postenim sastāda 2,10 LVL par stundu (neieskaitot PVN).

 
Tās ir tikai darbaspēka izmaksas, bez aprīkojuma, darba apģērba, sakariem, transporta, administrācijas, apmācības u.c., kā arī pakalpojuma sniedzēja peļņas. Pie tam šīs ir minimālās izmaksas, nodrošinot darbiniekam ideālu darba grafiku, bez virsstundām, un ierobežotu skaitu nakts stundām un svētku dienām.
 
Neskatoties uz to, ir novērota tendence, ka apsardzes komersanti iepirkumos iesniedz piedāvājumus ar pakalpojuma cenām, kuras ir zemākas, t.i. netiek ievērots noteikums nodrošināt darbaspēkam pat valstī noteikto minimālo mēnešalgu, darba laika ierobežojumus, samaksu par darbu nakts laikā un svētku dienās, u.c.
Valsts un pašvaldību iepirkumos ir ievērojama tendence, kad komersanti iepirkumā norāda zemāku cenu (par minimālo iespējamo, pie minimāla vienas darba stundas darba samaksas likmes), to pamatojot ar vairākām iespējām optimizēt nodokļu samaksu un darba režīmu.

 

Biežāk izmantotie paņēmieni un skaidrojumi ir sekojoši:
  • Komersants norāda, ka par apakšuzņēmēju izmanto mikrouzņēmumu, kuram saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu ir samazinātas nodokļu likmes;
  • Komersants norāda, ka apsardzes pakalpojumu sniegšanai nodarbinās pensionārus, kuriem tiek piemērots samazināta sociālā nodokļa likme;
  • Komersants norāda, ka darbinieku maiņas nakts laikā notiek plkst. 00:00 naktī (pusnaktī) tādējādi samazinot likumdošanā noteikto samaksu par darbu nakts stundās.
 
Lai arī visas minētās darbības dažādos likumdošanas normatīvajos aktos ir pieļaujamas, faktiski komersanti šādi kropļo apsardzes pakalpojumu tirgu, izvairās no likumdošanā noteikto nodokļu nomaksas, un iespējams apzināti maldina iepirkumu pasūtītāju. Minēto paņēmienu piemērošana iesniedzot piedāvājumu iepirkumos, ir uzskatāma par citu uzņēmumu konkurētspējas ierobežošanu.
 
Pēc LDBA biedru uzskatiem, minēto paņēmienu izmantošana pakalpojuma sniegšanā faktiski ilgtermiņa nav iespējama.
Mikrouzņēmumu darbības ierobežojumi paredz, ka šādos uzņēmumos var strādāt ne vairāk par 4 darbiniekiem. Pat pieņemot, ka viens no faktiski strādājošiem apsardzes darbiniekiem vienlaicīgi ir mikrouzņēmuma valdes loceklis, ar to nav pietiekoši, lai nodrošinātu vienu diennakts fiziskās apsardzes posteni 12 mēnešus. Visi darbinieki dodas atvaļinājumos, attiecīgi 4 mēnešus gadā jābūt papildus darbiniekam kas tos aizvieto, bet mikrouzņēmuma gadījumā tas faktiski nav iespējams, jo papildus darbinieku nav. Turpinot sniegt pakalpojumu ar atlikušajiem darbiniekiem, pieaug virsstundu skaits, kas automātiski ievērojami paaugstina pašizmaksu. Gadījumā ja kādam no darbiniekiem iestājas darba nespēja, arī tad mikrouzņēmums faktiski nevar sniegt pakalpojumu par minimālām cenām.
 
Līdzīgi argumenti var tikt pieminēti, pie iespējas nodarbināt pensionārus. Ja viena diennakts objekta apsardzei komersants iepirkumā ir piedāvājis nodarbināt tikai pensionārus (tādējādi samazinot izmaksas un cenu), tad uzņēmuma jānodrošina, ka pensionāriem dodoties atvaļinājumā vai arī to slimības gadījumā, tie jāaizvieto ar citiem darbiniekiem – pensionāriem. Pretējā gadījumā tiek palielinātas izmaksas , kas pārsniedz pakalpojuma cenu.
 
Iepirkumu piedāvājumos norādītie komersantu apgalvojumi, par to, ka darbinieku maiņas tiek veiktas pusnaktī, ar mērķi samazināt nakts stundu skaitu mēnesī, arī nav iespējams garantēt. Pirmkārt – jāņem vērā, ka visos minētajos gadījums runa iet par darbiniekiem ar minimālo mēnešalgu. Attiecīgi darbiniekiem nokļūšana uz/no darbavietu pusnaktī ir papildus izmaksas, kas nemotivē darbiniekus strādāt šādā režīmā. Faktiski, pat ja komersanti ir norādījuši iepirkumā šādu darba organizāciju, dzīvē darbinieku maiņas notiek citos laikos, vai arī tiek apzināti sagrozīta darba laiku uzskaite.

Komersanti, kuri izmanto augstāk minētos paņēmienus lai optimizētu izmaksas, pēc LDBA domām mākslīgi un nepamatoti samazina pakalpojuma cenu, ar mērķi iegūt pasūtījumus iepirkumu procedūrā.

 
Pasūtītājs uz iepirkuma izsludināšanas brīdi, nekādi nevar pārliecināties par to, vai komersanti tiešām pildīs pašu norādītās darbības (mikrouzņēmumu, pensionāru piesaiste, darba maiņu organizācija naktīs).
 
Prakse rāda, ka pēc iepirkuma rezultātu paziņošanas un līguma noslēgšanas, izpildītājam nav praktisku iespēju un nav pienākumu pārbaudīt, vai komersanti tiešām veic šīs darbības. Savukārt Valsts ieņēmumu Dienests vai Valsts Darba inspekcija var veikt pārbaudes tikai pēc iesnieguma vai kādas norādes. Pat tad, ja šīs iestādes konstatē pārkāpumus, ne vienmēr tās informē iepirkuma organizatoru. Pie tam VID un VDI lēmumi vai sankcijas pret komersantu, ne vienmēr ietekmē vai var izmainīt vai apturēt šo komersantu turpināt sniegt pakalpojumu minētā iepirkuma ietvaros.
 
Visas augstāk minētās manipulācijas ar pakalpojuma cenu, neizbēgami noved pie apsardzes darbinieku atalgojuma samazināšanas. Attiecīgi, apsardzes uzņēmumi, kuri piedāvā sniegt apsardzes pakalpojumus par cenu 2,10 LVL par stundu (+PVN) un zemāku, faktiski plāno izmantot darbā lētāko darbaspēku.

Meklējot fiziskās apsardzes pakalpojuma sniedzēju, pasūtītājam ir jāizvērtē, vai darbinieks, kurš saņem minimālo mēnešalgu Brutto 200.00 LVL mēnesī, ir pietiekoši uzticams, motivēts un profesionāls, kam pasūtītājs ir gatavs uzticēt savu, īpašuma un darbinieku drošību.

 
Attiecīgi, pasūtītājam, nav jākautrējas pieprasīt no apsardzes komersanta informāciju par cenas veidošanos, par plānotajām darbaspēka izmaksām. Pie tam šādu izmaksu atšifrējumam var izmantot IUB mājaslapā pieejamo aprēķinu paraugu.
 
Tāpat arī jau pēc pakalpojuma līguma slēgšanas un pakalpojuma izpildes gaitā pasūtītājam jābūt iespējai pārliecināties par to, ka pasūtītāja maksātā nauda pienācīgā apjomā nonāk pie apsardzes darbinieka.
 
Izvēloties apsardzes pakalpojumu – pasūtītājam ir jāzina, ka viņa maksātā nauda faktiski ir apsardzes darbinieka alga. Un apsardzes darbinieka motivācija un kvalitāte ir atkarīga no tā.
 
Raivis Terinks
SIA "Koblenz Drošība" Valdes priekšsēdētājs



Новости: