Tirdzniecības vietās atstātajām mantām pakaļ atnāk tikai 30% gadījumos
Pievienots: 29.03.2014.

Tirdzniecības vietās atstātajām mantām pakaļ atnāk tikai 30% gadījumos

 
Vidēji tikai katrs ceturtais cilvēks, kurš tirdzniecības vietā atstājis savas personīgās mantas, vēlāk tām atnāk pakaļ. Visbiežāk tiek aizmirstas konkrētās sezonas lietas, piemēram, cimdi, cepures, šalles, lietussargi, saulesbrilles, kā arī e- taloni, radio austiņas, dokumentu mapes, maki, mobilie telefoni, automašīnas atslēgas un somas, liecina drošības kompānijas GRIFS AG apkopotā informācija. Visizklaidīgākie veikalu apmeklētāji ir brīvdienās un darbdienu vakaros.
 
Drošības kompānijas GRIFS AG darbinieku novērojumi liecina, ka visbiežāk uz informācijas centru atstātās mantas nogādā apsardzes darbinieki, vai lielveikalu apmeklētāji. “Lielākoties pie īpašniekiem atgriežas personalizētās lietas – mobilie telefoni, maksājuma kartes un automašīnu atslēgas. Savukārt dažādiem aksesuāriem, iepirkuma maisiņiem un tamlīdzīgiem atradumiem, pārsvarā tā arī nevar noteikt īpašnieku” zina stāstīt drošības kompānijas GRIFS AG korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs.
 
GRIFS AG korporatīvo klientu apsardzes vadītājs gan mudina cilvēkus nekautrēties un aizmirstajām mantām nākt uz tirdzniecības vietām pakaļ, jo nepersonalizētajām lietām īpašnieku atrast ir praktiski neiespējami. “Ja ir redzams īpašnieka vārds, meklējam drošākos veidus, kā pazaudēto lietu cilvēkam atgriezt, piemēram, ja informācijas centrā vai pie apsardzes nonāk veikalā atstāta maksājumu karte, mēs par to ziņojam bankai; ja atstāta automašīnas tehniskā pase, ziņojam Ceļu satiksmes drošības direkcijai; savukārt atrastās pases nogādājam policijā. Salīdzinoši vienkārši atrast īpašnieku ir arī tad, ja veikalā palicis mobilais telefons. Tad zvanām mammām, tētiem vai citiem radiniekiem, kas saglabāti pie kontaktiem“ skaidro U. Začs.
 
Apsardzes uzņēmuma darbinieku novērojumi liecina, ka tie cilvēki, kuri pazudušajām mantām atnāk pakaļ, to dara vai nu tajā pašā vai nākamajā dienā, bet cerības, ka par savām lietām tie atcerēsies pēc divām vai trim nedēļām, ir daudz niecīgākas.
 
Tāpat ir situācijas, kad tirdzniecības vietās apsardzes darbiniekiem nākas parūpēties ne tikai par to, lai pazaudētās lietas atrastu īpašnieku, bet arī vecāki savus bērnus un otrādāk. “Mūsu novērojumi liecina, ka situācijā, ja mazais tirdzniecības vietā ir pazaudējis mammu vai tēti, viņš visbiežāk skaļi raud, tāpēc apsardzes darbinieks vispirms bērnu nomierina, sakot, ka viss būs labi, un tad pajautā, kā sauc vecākus, lai viņu vārdus var nosaukt skaļrunī. Ja ir pazudis bērns, tad paziņojam ne tikai to, kā viņu sauc, bet arī aprakstu, lai citi veikala apmeklētāji, kuri bērnu pamana, to atved uz informācijas centru vai pie apsardzes, “ norāda U. Začs.
 
Papildu informācija:
Inese Artemjeva GRIFS AG iekšējās un ārējās komunikācijas speciāliste inese.artemjeva@grifsag.lv, 26364282, 67813710.
Aktualitātes: