Tehniskās apsardzes pakalpojuma kvalitāte
Pievienots: 23.08.2013.

Tehniskās apsardzes pakalpojuma kvalitāte

LR Iekšlietu ministrija 2013. gada vasarā apstiprināšanai virza jaunu Apsardzes darbības likumu. Paredzams, ka likums stāsies spēkā no 2014. gada. 1.janvāra.

Viena no būtiskām likuma izmaiņām, attiecībā pret iepriekšējo likumdošanu, ir prasības, kas tiks izvirzītas apsardzes komersantiem, lai tie iegūtu licenci Tehniskās apsardzes pakalpojuma sniegšanai. Likumdošanas jauninājums - komersantam piederošs apsardzes monitoringa un vadības centrs, jeb kā ierasts to dēvēt - apsardzes centrālā pults. Pie tam šādam monitoringa centram būs jāatbilst Eiropas Savienības un Latvijas valsts standartiem, attiecīgi jābūt auditētam un sertificētam.

Līdz šim šādas prasības netika izvirzītas, un līgumus ar klientiem slēdza jebkurš apsardzes komersants, pat ja tā rīcībā nav ne monitoringa centra, ne darbinieku, ne apsardzes grupu.

Klientiem un patērētājiem šīs izmaiņas nozīmēs uzticamu pakalpojumu, kas atbilst noteiktām prasībām. Un šeit nepieciešams sīkāk izskaidrot, kas ir monitoringa centrs, un kā atšķirt kvalitatīvu tehniskās apsardzes pakalpojuma sniedzēju no pārējiem.

Tehniskās apsardzes pakalpojuma pamatā ir objektu pieslēgšana pie monitoringa centra apsardzes pults sistēmas, objektu stāvokļa uzraudzība, signālu saņemšana no objektiem, un noteiktu darbību veikšana pēc signāla saņemšanas.

Lai nodrošinātu šī pakalpojuma kvalitāti, Eiropas Savienība ir pieņēmusi trīs standartus, kas nosaka monitoringa centra darbību - tie visi vērsti uz pakalpojuma uzticamības, drošuma, un nepārtrauktības uzturēšanu.

Pirmkārt- komersantam ir jābūt apsardzes pultij (jeb signālu pieņemšanas datorsistēmai), kura spēj signālus pieņemt pa vairākiem kanāliem (radio signāls, mobilie sakari, telefona līnija, internets). Ja viens no kanāliem nedarbojas, tad to aizstāj cits.

Otrkārt - jānodrošina centra nepārtraukta darbība. Tas nozīmē - ka pastāvīgi tur atrodas darbinieks (pat tad ja tas dodas pusdienās, tas tiek aizvietots), centram ir nepārtraukta elektroapgāde - pat ja nav elektropadeves, datoriem jādarbojas uz akumulatoriem, un jābūt ģeneratoram. Pat ja monitoringa centrā notiek ugunsgrēks, jābūt iespēja signālus saņemt un apstrādāt citur - tātad faktiski jābūt rezerves centram citā vietā. Signālu u.c. datiem jātiek dublētiem uz attālinātiem serveriem, pat ja centra datorsistēmas nedarbojas, - jābūt iespējai piekļūt datu kopijām.

Treškārt - jānodrošina paša centra drošība - lai ugunsgrēks, plūdi, , vai arī ļaundari nevarētu ielauzties un apturēt centra darbību.

Ceturtkārt, apsardzes komersanta rīcībā jābūt mobilām grupām, to autotransportam jābūt aprīkotam ar satelītnavigācijas (GPS) sistēmu.
Lai arī visas šīs lietas šķiet pašsaprotamas, realitātē Latvijā šādām prasībām gandrīz atbilst vien aptuveni 5-7 lielāko apsardzes komersantu centrālās apsardzes pultis.

Pārējie komersanti ilgus gadus ekonomē uz šīm drošības prasībām, pults programmas atrodas nedrošos datoros, kas tiek turēti citu klientu objektos vai pat mājās, pults sistēmām nav ģeneratoru vai akumulatoru, darbinieki netiek savstarpēji aizvietoti, mobilo grupu autotransports nav tehniskā kārtībā un tam nav GPS sistēmu to sekošanai, sakari tiek nodrošināti tikai pa vienu sakaru sistēmu, utt.
Daudzi komersanti vienkārši slēdz līgumu ar klientu, un līguma izpildi atdod citām apsardzes firmām. Faktiski šāds komersants neuzņemas atbildību, to 100% nododot apakšuzņēmējam - līdz ar ko klientam nav iespējas pārliecināties par apakšuzņēmēja atbildībām un tehniskām iespējām.

Lai ieviestu atbilstošus monitoringa centrus, Komersantiem tiks dots pārejas periods 2014 gadā, lai sertificētu monitoringa centrus atbilstoši standartiem.

Taču klientiem jau tagad ir ieteicams pārliecināties par apsardzes pakalpojuma sniedzēja iespējām nodrošināt kvalitatīvu, uzticamu un drošu pakalpojumu, kā arī to, vai konkrētais komersants vispār spēs izveidot un sertificēt monitoringa centru 2014. gadā.

 
Raivis Terinks
SIA "Koblenz Drošība" Valdes priekšsēdētājs
Aktualitātes: