Viedoklis
Pievienots: 13.03.2016.

Nesen Iekšlietu Ministrija izplatīja paziņojumu par to, ka kontroles pasākumos bieži tiek konstatēts ka apsardzes komersanti nodarbina darbaspēku bez speciālajiem apsardzes darbinieka sertifikātiem.
 
Kvalificēta darbaspēka trūkums apsardzes tirgū un biežā darbinieku mainība, novedusi pie tā, ka apsardzes komersanti  apsargājamos objektos norīko darbiniekus ar neatbilstošu kvalifikāciju.
 
Lai izvairītos no problēmām ar Valsts Policijas pārbaudēm, komersanti šādus darbiniekus nosauc par dežurantiem, uzraugiem, kontrolieriem, administratoriem. Pie tam šādi klaji maldina klientu un apmeklētājus, jo darbinieki ir tērpti apsardzes formas tērpā.
 
 
Šeit jāpaskaidro, ka tikai  sertificēts apsardzes darbinieks ir tiesīgs nodrošināt apsardzi, aizturēt personas, pārbaudīt dokumentus, automašīnas, pielietot speclīdzekļus vai ieročus. Personas bez sertifikāta nedrīkst aizkavēt citas personas, nedrīkst pārbaudīt dokumentus, nedrīkst aizkavēt transportu, nedrīkst pielietot speclīdzekļus. Šādas personas nav apmācītas rīkoties ārkārtas gadījumos un nav izgājušas pirmās palīdzības kursus, nepārzina likumdošanu un nezina apsardzes darbinieka tiesības un pienākumus.
Darbinieki, kuri ir praktikanti, drīkst pildīt pienākumus kopā ar sertificētu darbinieku, un arī tikai likumā noteiktu ierobežotu laiku.
 
Tas nozīmē, ka ja veikalā zagli aizturējis dežurants, nevis sertificēts apsargs, tad zaglis šo personu var pastumt malā, doties prom, bet dežurantam nav nekādu tiesību pret personu pielietot spēku vai speciālos līdzekļus. Apmeklētāji var nepildīt dežurantu vai uzraugu prasības, neuzrādīt transporta vai kravu saturu, var attiekties uzrādīt caurlaides vai dokumentus, pie tam šāds dežurants vai uzraugs nespēs nekādi šīs personas aizkavēt. Uzraugu vai dežurantu aizkavētas personas var viegli apstrīdēt savu aizkavēšanu, un, piemēram zādzību gadījumā, mazināt pierādījumu spēku vai panākt lietas izbeigšanu pamatojoties ar nepareizu aizturēšanu.
 
Sekas var būt vēl lielākas, ja piemēram noticis ugunsgrēks, klients vēršas pie apdrošinātāja, bet apdrošinātājs konstatē, ka ēkā nav atradies apmācīts apsargs. Šādā gadījumā apdrošinātājs var uzskatīt, ka klients nav izpildījis visas saistības, un atteikt apdrošināšanas izmaksu.
 
Komersants, kas apsardzē izmanto darbiniekus bez sertifikātiem, faktiski krāpj klientu. Jo klients maksā par apsardzes pakalpojumu, bet realitātē to nemaz nav saņēmis. Tāpēc klientam, pērkot fiziskās apsardzes pakalpojumu, ir jābūt uzmanīgam, un jāpārliecinās par apsardzes līguma noteikumiem t.i. par to ka komersants apņemas sniegt tieši apsardzes pakalpojumus un , norīkot sertificētus apsardzes darbiniekus. Mēs pat iesakām iestrādāt apsardzes līgumos līgumsodus, par nesertificētu darbinieku norīkošanu apsardzes objektos. Tāpat klientam laiku pa laikam vajadzētu pārliecināties vai apsargiem kas viņu apsargā tiešām ir apsardzes darbinieka sertifikāti.  
 
Viens no iemesliem neapšaubāmi ir apsardzes pakalpojumu zemā cena, kas faktiski nozīmē zemu atalgojumu. VID EDS dati liecina, ka apsardzes darbinieku vidējā alga valstī sastāda 3,54 EUR stundā, t.i. vidēji 600   EUR mēnesī (pirms nodokļu nomaksas). Lieki jautāt, vai no šāda apsardzes darbinieka var prasīt atbildību par klienta īpašuma drošību, klienta personāla veselības un dzīvības aizsargāšanu, pareizu rīcību ugunsgrēka vai evakuācijas gadījumos.  Reālā situācija gan liecina, ka lielāko uzņēmumu apsardzes darbinieki saņem lielākas algas. Tāpat arī ir pamatotas bažas, ka VID norādīti dati tikai par oficiāli maksātām algām, bet pārējās summas apsargiem tiek maksātas aploksnēs. Tieši aplokšņu algu un darba laika uzskaites pārkāpumu novēršanai, Valsts Policija kopš 2015. gada uzsākusi ļoti aktīvas kontroles, tādēļ arī parādījušies šādi satraucoši rezultāti.
 
Šeit veidojas apburtais loks, jo zemais atalgojums un aplokšņu algas, piedāvājuma cenas notur zemas jau vairākus gadus. Tas neizbēgami atsaucas uz apsargu darba kvalitāti. Līdz ar ko patērētāji nav gatavi maksāt par 30-50% austāku maksu par kvalitatīvu apsargu, jo tirgus cena un degradētie kvalitātes rādītāji  klientu nepārliecina maksāt vairāk par to pašu pakalpojumu. Savukārt komersanti nevar pacelt algas apsargiem, jo cena tirgū ir zema, bet konkurence ar zemas cenas pakalpojumu ir milzīga.
 
Raivis Terinks
SIA "Koblenz Drošība" Valdes priekšsēdētājs
Aktualitātes: