Apdrošināšana apsardzes darbībā
Pievienots: 06.01.2014.

 

Apdrošināšana apsardzes darbībā

Apsardzes darbības likums nosaka, ka apsardzes komersantam ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību. Ko tas reāli nozīmē klientam? Vai to var uztvert kā risku pārdalīšanu starp apsardzes komersantu un apdrošināšanas kompāniju?
 
Civiltiesiskās atbildības pamatā ir civillikuma norma, kas nosaka: “Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis”. To paredz Latvijas Republikas Civillikuma 1779. pants. Tātad – persona jeb, šajā gadījumā, apsardzes komersants ir mantiski atbildīgs, ja tā rīcība izraisījusi negatīvas sekas.
Apsardzes darbības likums nosaka, ka apsardzes komersantam ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību, kas nozīmē riska nodošanu apdrošināšanas sabiedrībai. Savukārt apdrošinātājs, kas apdrošina apsardzes komersanta civiltiesisko atbildību, apņemas kompensēt zaudējumus, kas rodas trešajai personai apsardzes komersanta darbības vai bezdarbības rezultātā saskaņā ar Civillikumu un apdrošināšanas sabiedrības noteikumiem.  
 
Likuma 19. pants nosaka “Apsardzes komersantam, kas saņēmis 2. kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai, ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par savas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai…”

Kuri būtu tie gadījumi, kurus apdrošināšana nesedz, ja runājam par apsardzes komersanta bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem?
 
Te jāuzsver divas pamatlietas. Civiltiesiskai atbildībai un zaudējumu atlīdzināšanai ir četri priekšnoteikumi. Tikai izpildoties visiem četriem priekšnoteikumiem, ir pamats zaudējumu atlīdzināšanai. Šie priekšnoteikumi ir:
  • kādas personas prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarbība),
  • šīs personas vaina,
  • zaudējumu esamība un to konkrēts apmērs,
  • cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem.
Piemērs – apsardzes komersants neizbrauca uz notikuma vietu, jo nebija saņēmis trauksmes signālu, kas savukārt nenostrādāja, jo noteiktajā laikā un vietā bija elektroenerģijas pārrāvums elektropadeves uzņēmuma vainas dēļ. Šajā gadījumā mēs varam konstatēt apsardzes komersanta bezdarbību, varam pieļaut iespējamo zaudējumu esamību, taču nevaram konstatēt apsardzes komersanta vainu, ko jāuzņemas elektropadeves uzņēmumam.
Saskaņā ar Likumu par apdrošināšanas līgumu, kam pakļaujas apdrošināšanas kompānijas, apdrošinātājam nav tiesību izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinātā riska iestāšanos ir izraisījis apdrošinājuma ņēmēja, apdrošinātā ļauns nolūks (Civillikuma 1641; 1645 panti). Piemēram, ja apsardzes komersants, saņemot trauksmes signālu no apsardzē nodotā objekta, vispār neizbrauc uz šo objektu.
 
Ja tehniskās apsardzes sniedzējs būs nereaģējis uz trauksmes signālu, tādējādi nebūs savlaicīgi ieradies apsargājamā objektā, vai apdrošinātājs šādā gadījumā segs zaudējumus?

Kā tika minēts iepriekšējā piemērā, šajā gadījumā zaudējumi netiks kompensēti, ja vien nebūs konstatējami un pierādāmi kādi objektīvi apstākļi tam, kāpēc apsardzes komersants nav reaģējis.
 
Vai apdrošinātājs segs zaudējumus personai, kurai nodarīti zaudējumi aizturēšanas brīdī.
 
Ja aizturēšanas brīdi nodarīti miesas bojājumi pašai aizturamajai personai un šī persona ceļ prasību pret apsardzes komersantu, tad šī lieta netiek izskatīta civilā kārtā. Attiecīgi iespējamie zaudējumi netiek kompensēti no civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma, bet gan tiek klasificēta kā krimināllieta.
Savukārt, ja runa ir par zaudējumiem, kas radušies aizturēšanas brīdī trešo personu mantai (piemēram, apsardzes komersants, veicot personas aizturēšanu, izsitis veikala vitrīnu), šādi zaudējumi tiek kompensēti.
 
Daudzi apsardzes komersanti, īpaši tehniskās apsardzes pakalpojumu sniedzēji, līgumos ar klientiem norāda, ka atbild par zaudējumiem saskaņā ar apdrošināšanas polisi, kuras noteikumi parasti klientam nav pieejami (klientam tiek uzrādīta tikai apdrošināšanas polise, taču noteikumi tiek uzskatīti par konfidenciāliem). Vai tas nozīmē, ja apdrošinātājs zaudējumus nesedz tos nesedz arī apsardzes komersants?
 
Nē. Apsardzes komersants uzņemas nodrošināt trešajai personai apsardzes pakalpojumus saskaņā ar līgumu, kas, iestājoties gadījumam, ir viņam saistošs. Līgumā abas puses vienojas un nosaka savas atbildības robežas, ierobežojumus un iespējamo kompensācijas apjomu, iestājoties gadījumam.
Savukārt apdrošināšanas līgums ir apdrošināšanas kompānijas un apsardzes komersanta vienošanās par kompensējamo zaudējumu apmēru un izņēmumiem.
 
Cik nopietns kritērijs apsardzes partnera izvēlē ir apsardzes komersanta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas limits?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 66 „Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apsardzes darbībā” nosaka, ka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas atbildības limits par apdrošināšanas periodu nedrīkst būt mazāks par 10 procentiem no apsardzes komersanta gada apgrozījuma, bet ne mazāks kā 100 000 latu gadā. MK noteikumu noteiktais atbildības limita minimums lielāko tiesu gadījumos ir pietiekams, lai tiktu kompensēti zaudējumi trešajām personām iestājoties gadījumam, tomēr apsardzes komersantam atbildīgi ir jāizvērtē apsardzē paņemto objektu specifika, apjoms.


Atbildi sniedz: Ilze Grundmane
ERGO CTA apdrošināšanas grupas vadītāja

 
Aktualitātes: