Apsardzes reakcijas laiks: mīti un patiesība
Added: 27.02.2015.

Apsardzes reakcijas laiks: mīti un patiesība

Tūkstošiem klientu, gan mājokļi gan biroji, gan juridiskās personas, ik gadu  izvēlas apsardzes pakalpojumu  - tehniskās apsardzes pakalpojumu, ar signalizācijas sistēmas pieslēgumu pie pults un apsardzes reaģēšanu uz trauksmes signāliem.
Un viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem, un dažreiz arī līgumā pieprasītajām saistībām: kāds būs reaģēšanas, t.i. apsardzes grupas ierašanās laiks, pēc trauksmes signāla saņemšanas.

Šis ir viens no mītiem par apsardzes pakalpojumu,  un nav vērtējams viennozīmīgi kā kvalitātes rādītājs pakalpojumam vai tā sniedzējam.

Ieskats vēsturē: no kā tas sākās
`90. Gados, kad apsardzes nozare Latvijā vēl tikai veidojās, tajā dominēja Valsts Policijas Apvienība Apsardze un dažas, faktiski no policijas bijušajiem darbiniekiem izveidotas, apsardzes firmas.  Saasinoties konkurencei, Apvienība apsardze klientiem vienmēr lika priekšā savu galveno trumpi – visvairāk mašīnu (jo varēja piesaistīt arī policijas patruļas), un zilās bākugunis, kas nodrošināja iespēju apbraukt sastrēgumus un luksoforus pilsētā. Aptuveni 1998. Gadā, kad privātajām apsardzes firmām tika atņemts operatīvā autotransporta statuss, tātad arī zilās bākugunis, Valsts policijas struktūra palika vienīgā apsardzes struktūra ar šo priekšrocību. Protams, tieši tajā laikā tā aktīvi turpināja šo priekšrocību izmantot, un ieviesa jēdzienu „garantētais ierašanās laiks uz trauksmi”. Jāatdzīst, šī struktūra šos laikus līgumos lika „ar prātu”, laiks variēja no 5 līdz 20 minūtēm.

Privātajām apsardzes firmām īsti nebija ko likt pretim, jo to automašīnām nu bija jābrauc pēc noteikumiem, stāvot sastrēgumos un pie visiem luksoforiem. Lielākās firmas gāja pa vienkāršu ceļu – palielinot apsardzes mobilo grupu skaitu. Konkurencei saasinoties, kļuva skaidrs, ka lielākajās pilsētās ātrāki var būt tas, kuram vairāk mašīnu. Mazākām firmām būtu grūti nodrošināt ierašanos uz trauksmi pat 10 -20 minūšu laikā, ja pilsētā ir viena, divas vai trīs apsardzes mašīnas. Augot klientu izglītotībai (lielākoties pateicoties Apvienības Apsardze un lielāko firmu kultivētajam mītam), apsardzes komersantiem nekas cits neatlika, kā solīt klientiem reaģēšanas laikus,  arvien mazākus un mazākus.  Uz 2000. -2002. gadu daži komersanti līgumos sāka rakstīt ierašanās laiku 2 minūtes.

Praktiskie aspekti
Reaģēšana uz trauksmes signālu sastāv no vairākiem posmiem un faktoriem.
Pirmais -  ir signāla nonākšana līdz apsardzes firmas centrālai apsardzes pultij (CAP). Ne vienmēr un ne visus signālu formāti nonāk CAP zibenīgi, iespējama detalizētas informācijas aizkavēšanās līdz pat vairākiem desmitiem sekunžu (sīkāk šeit neaprakstīšu tehniskos iemeslus). Šī kavēšanās var būtiski aizkavēt signāla apstrādi gan datorsistēmā, gan no operatora puses.
Pēc signāla nonākšanu CAP datorsistēmā, nākošais solis ir pults operatora reakcija. Pirmkārt jau operatoram signāls ir jāsaņem. Lielākajām firmām, kurām ir vairāki operatori, iespēja apstrādāt signālus ir lielāka. Mazajām, kur pultī atrodas viens operators, slodze var būt lielākā. Vēl sliktāk – operatori nenomainīti var doties pēc kafijas, uz tualeti, vai būtu aizņemti ar cita klienta zvanu vai trauksmes risināšanu.
Nākošais faktors – informācijas nodošana operatīvajai grupai. Arī šeit ne viss var būt gludi. Dažas lielās firmas informācijas nodošanai izmanto zvanu pa mobilo telefonu – kas nozīmē savienojumu, izsaukuma un atbildes gaidīšanu. Tie, kas izmanto rācijas, informāciju var nodot ātrāk, un vairākām operatīvajām grupām uzreiz.

Pie tam pults operatoram ir jānosauc adrese un iespējams vēl jāizstāsta kurp jābrauc.  Lielākie uzņēmumi modernizējas, un ievieš iespēju informāciju par trauksmi, adresi, u.c nosūtīt uz mašīnas planšetdatoru, tādējādi saīsinot laiku.
Visu šo kopā saskaitot, informācijas saņemšana apstrāde un nodošana var aizņemt vismaz 20 sekundes līdz pat minūtei.
Tālāk seko  operatīvās grupas izbraukšana, brauciens uz trauksmes vietu.

Šeit nu jāņem vērā matemātika:  pilsētā automašīna var pārvietoties ar vidējo ātrumu 50 km/h. Šeit ir ņemts vērā pat iespēja ka auto pārsniegs ātrumu,  kā arī stāvēs pie luksofora vai sastrēgumos. Šādi braucot, mašīna 5 minūtēs var veikt ne vairāk par 4 kilometriem. Šķiet daudz, bet ņemot vērā satiksmes organizāciju, luksoforus, tas ir piemēram no Strēlnieku laukuma Rīgā, līdz T/C Mols Krasta ielā, vai arī no T/C Alfa brīvības ielā līdz T/C ELKOR plaza, turpat Brīvības ielā. Šķietami nelielos attālumus pilsētā, 5 – 10 minūšu laikā nobraukt patiesība nav nemaz tik vienkārši.

Ārpus pilsētas: automašīna var pārvietoties ar vidējo ātrumu 70 km/h, jo daļa maršruta tāpat jāveic pa daļēji apdzīvotām teritorijām. Attiecīgi, 5 minūtēs veicamas attālums ir 5,8 kilometri. Salīdzinoši tas ir no Brīvdabas muzeja pa šoseju A1 un A2 līdz zīmei Baltezers.
Visu beidzot, nonākot pie adreses, apsardzes darbiniekam jāspēj atrast precīza apsargājamo telpu atrašanās vieta. Piemēram: apsargs nonākot pie biroju kompleksa bijušajā VEF teritorijā, darbinieks vēl mēros kājām vēl vairākus simtus metru pa biroja korpusu, lai atrastu faktisko telpu, no kuras saņemts trauksmes signāls. UZ šo darbību noteikti vēl jāpieskaita vismaz viena minūte.
Un protams –jāvērtē riska faktori: sastrēgumi, dzelzceļa pārbrauktuves, un citi faktori, kas var paildzināt apsardzes ierašanos.

Mīts par apsardzes mašīnu tepat pie stūra
Klienti bieži izvēlas apsardzi pēc principa – pie tuvējā veikala, vai uz ielas stūra stāv vienas apsardzes firmas mašīna – tātad tā atbrauks visātrāk. Zināma loģika šeit ir, taču jāsaprot, ka šai automašīnai jāapkalpo vēl citi klienti. Un var gadīties ka tā aizbrauc, un nepavisam vairs neatrodas 5 minūšu braucienā no klienta objekta.
Ir vēl kāds nosacījums: objektu vai klientu skaits uz vienu apsardzes operatīvo grupu. Pie zināma objektu daudzuma, var iestāties risks ka tiek saņemti vairāki trauksmes signāli dažu minūšu laikā, uz kuriem būtu jāizbrauc vienai un tai pašai apsardzes grupai. Arī šajā gadījumā, uz pirmo signālu reaģēs tuvākā apsardzes mašīna, bet uz otro (lai arī tas būtu turpat blakus) cita mašīna kas brauks jau no cita rajona.

Apsardzes mašīnu skaits.
Viens no nosacītajiem rādītājiem ir apsardzes mašīnu skaits, kas ir apsardzes firmas rīcībā. Loģiski, lielāks mašīnu skaits nozīmē lielāku pārklājumu, tas ir īsāku ceļu līdz trauksmes objektam.  Otrkārt, gadījumā ja Tuvākā automašīna ir aizņemta, tad tiek nosūtīta nākošā tuvākā, un te nu ir jautājums cik tuvu tā atrodas. Attiecīgi, jo vairāk mašīnu uz noteiktu teritoriju, jo lielāka pārliecība ka pat tālākais apsardzes auto paspēs ierasties laikā.
Teorētiski, šis rādītājs, mašīnu skaits, varētu būt vērā ņemamākais, lai pamatotu īsu reaģēšanas laiku uz trauksmēm. Taču – prakse rāda ka Rīgas pilsētā kaut cik pietiekošu mašīnu skaitu un pārklājumu var nodrošināt vien trīs lielākie komersanti.

Sadarbības partneri.
Mazākās apsardzes firmas, lai konkurētu ar lielākiem uzņēmumiem, deklarē, ka tām ir noslēgts sadarbības līgums, un uz trauksmi tiks nosūtīta tuvāka, bet citas firmas apsardzes mašīna.
Realitātē šāda shēma pamatīgi paildzina reaģēšanas laiku. Jo – pēc signāla saņemšanas pults operators cenšas sazvanīt otras firmas operatoru. Pēc tam otras firmas operators nosūta apsardzes operatīvo grupu uz svešu objektu (tātad nevar pilnvērtīgi vadīt apsargu uz objektu un aprakstīt kā to ātrāk atrast). Ilgāk var nonākt informācija par durvju kodiem, vai arī svešas apsardzes firmas apsargam var nebūt piemēram vārtu atslēgas. Visu beidzot – apsardzes darbiniekam var nebūt pilna informācija par objekta īpatnībām, kas tieši ir jāapseko. Attiecīgi – šāds sadarbības modelis darbojas, bet ātrāku  un kvalitatīvāku pakalpojumu tas gan  nenodrošina.

Secinājumi:
Reaģēšanas laika limiti, 2  minūšu, 5 minūšu vai pat darba dienas laikā Rīgas centrā 7 minūšu laikā, ir pārspīlēti, un apsardzes firmas riskē neizpildīt šo pakalpojuma kvalitatīvo rādītāju, un attiecīgi savas saistības.
Par laimi, augstāk uzskaitīte apgrūtinošie faktori un vienlaicīgas trauksmes nenotiek tik bieži. Otrkārt
Noslēgumam: manīgie līguma nosacījumi.
Ir apsardzes komersanti , kuri norādot apsardzes operatīvās grupas ierašanās laiku, līgumā ieliek mazus, bet ļoti svarīgus vārdus, no kuriem der uzmanīties:
„Plānotais ierašanās laiks” – laiks, ko komersants ir plānojis parakstot līgumu. Ja rodas civiltiesisks strīds par laika neievērošanu, tad klients šajā situācijā nav pasargāts, jo vārds „Plānots”  neuzliek saistības komersantam to vēlāk ievērot.
„Vidēji X minūtes” – vidēji 7 minūtes nozīmē 1 minūte līdz 13 minūtes. Vārds „vidēji” faktiski atceļ noteikto laiku, un var ļaut apsardzes  komersantam manipulēt ar skaitļiem.
„5 līdz 9 minūtes” – faktiski nesaprotams mazākais minūšu skaits, kurš šeit neko nenozīmē, tikai maldina klientu.


Raivis Terinks
SIA "Koblenz Drošība" Valdes priekšsēdētājs
News: